Interesants gadījums noticis Pleskavas apgabalā, kad uz kādu privātu zooloģisko dārzu tikai atnests mazs, nespēcīgs aļņu mazulītis, kurš kā izrādās, labāk dzīvo pie cilvēka nevis Zoo dārzā.

 

Alnim, kuram dots vārds Lososiks, jau divus mēnešus mitinās pie Andreja un ir neapšaubāmi pieradis pie cilvēkiem un to dzīves apstākļiem. 

Andrejs stāsta, ka Lososiks, tikko atnests uz zoodārzu, nevarējis pat pastaigāt, bijis ļoti vārgs , viņam nācies turēt galvu un mutē liet kazas pienu, bet tagad alnītis jau ir atveseļojies un ikdienas rotaļājās teritorijā ar stirniņām. 

Andreju izbrīna vien tas, ka alnis katru vakaru atgriežas mājās un noguļas uz dīvāna. Viņš nevarot pateikt, cik ilgi tas turpināsies, bet pieļauj, ka līdz tam brīdim, kad dzīvnieks nevarēs iespraukties pa durvīm. 

Zoodārza saimnieks pēc profesijas ir zoologs, viņš Lososiku baro ar rudzu maizi un sagrieztiem gurķiem, turklāt ēd pie viena galda. Andrejs gan stāsta, ka pēc maltītes alnis kļūst sapņains un par kaut ko cītīgi domā, stundām var nekustīgi nogulēt.